Situācija ar gaisa kvalitāti birojos ir vērtējama kā slikta, uzskata I. Vanadziņš. Viņš neatceras nevienu gadījumu, kad mērījumi ir uzrādījuši ideālus rezultātus. Institūta veikto mērījumu rezultāti liecina, – kopš 2002. gada procentuāli visvairāk pieaug to darbavietu skaits, kurās ir zems gaisa kustības ātrums, paaugstināta temperatūra un samazināts gaisa relatīvais mitrums. Nepiemērots mikroklimats ir uzskatāms par būtisku darba vides problēmu, kas tieši neatspoguļojas arodslimību statistikā, bet ietekmē nodarbināto darbaspējas, līdz ar to darba kvalitāti un paveiktā darba apjomu, samazinot darba produktivitāti un efektivitāti. Latvijā nav pieejama informācija par nepiemērota mikroklimata radītajiem veselības traucējumiem, jo bieži tie nav specifiski un netiek saistīti ar darba vidi, proti, netiek diagnosticēti kā arodslimības, piekrīt RSU institūta Higiēnas un arodslimību laboratorijas vadītāja Inese Mārtiņsone. Vismaz daļēja to analīze būtu iespējama, ja valstī tiktu izvērtēta izsniegto darba nespējas lapu statistika. Pēdējā pētījumā Darba apstākļi un riski Latvijā ir konstatēts, ka līdzīgi kā 2010. un 2006. gada aptaujās, arī 2013. gadā visos gadījumos nepiemērots mikroklimats biežāk bija novērojams uzņēmumos, kuros tiek maksāta alga aploksnēs, investīcijas darba apstākļu uzlabošanā tajos nav prioritāte.
↧
